Pašlaik mūsu novada nosaukums Zemgale (lietuviski – Žiemgala) un tā vēsturiskais mantojums vairs īpašu izbrīnu neizraisa. Baltu tautu izpēte iegūst pamatīgumu un nepārtrauktību, padziļināti pievēršoties atsevišķu cilšu, kultūru un to savdabības izzināšanai. Tiek izdota zinātniskā literatūra – dažādi arheoloģijas materiālu krājumi un muzeju ekspozīciju katalogi, kas veltīti etniskās kultūras noteiktu šķautņu iepazīšanai. Malā nepaliek arī vēsturiskā Zemgale. Reģionālajos laikrakstos ik pa laikam pavīd raksti par kādu apskates objektu un arheoloģiskās izpētes atradumiem, kas attiecināmi uz zemgaļu kultūru un ir tai raksturīgi. Savukārt muzeji atver fondus, ļaujot tuvāk aplūkot gadsimtiem ilgi kopienu nepārtraukto dzīves ritu un bedību rituālus pavadījušos, mums neatdarināmos ar augstu izgatavošanas un māksliniecisko kvalitāti veidotos dīvainu apveidu priekšmetus - rotas, sadzīves lietas un ieročus -, tostarp arī tādus, kuru lietojums mums nav īsti skaidrs. Zinātnieki joprojām cenšas noteikt zemgaļu cilts genoma atšķirīgās iezīmes, viņu apdzīvotās teritorijas, aizsardzības, administratīvos un ekonomiskos centrus, to nosaukumus, mitoloģijas objektus un apbedīšanas paradumus. Analizē etniskās īpatnības, vēsturiskos dokumentus, pārvietošanās virzienus, valodas mantojumu un joprojām diskutē, kā patiesībā būtu izrunājams un rakstāms šīs cilts un tās zemes nosaukums. Tomēr iepriekšminēto speciālistu secinājumi, hipotēzes un pētījumu materiāli tā arī paliek visai noslēgtā vidē un zinātniskās literatūras jaunumus nepārzinošam lasītājam vispār maz izsaka. Jo vairāk tāpēc, ka arī pašu zinātnieku vidē pozīcijas mēdz būt ļoti dažādas un, iespējams, ne vienmēr pareizas.
    Ko gan mēs patiesībā zinām par zemgaļiem? Kas viņi ir – austrumbalti vai rietumbalti? Kur beidzas un kur sākas šīs zemgaļu - žiemju - ziemeļu vai zemās zemes - robežas? Kad sākās viņu attīstības, uzplaukuma un pagrimuma laikposmi? Kāda bija viņu garīgā un materiālā pasaule? Ko mēs zinām par politiskajiem un militārajiem notikumiem, par zemgaļu atbildēm uz kaimiņu agresīvajām darbībām? Kāds ir zemgaļu pienesums Lietuvas un Latvijas valstīm?
    Kāpēc valstī, kurā zemgaļu zemes tika iekarotas un zaudēja savu suverenitāti, mūsdienās tās veido vienu no pieciem Latvijas Republikas vēsturiskajiem un etnogrāfiskajiem reģioniem, bet Lietuvā, kurai tikusi tikpat liela šī novada daļa, zemgaļiem valsts vēsturē ierādīts tik maz vietas? Kāpēc mēs, paspējuši aizmirst tikai pirms dažiem gadu desmitiem vēl dzīvīgās dziļās un savdabīgās tradīcijas un vērtības, vairs tikpat kā neaizdomājamies par vērtībām, kuru mūžs rēķināms gadu simtos?
Meklēdami atbildes uz šiem mums rūpošajiem jautājumiem, mēs gadu no gada cenšamies uziet seno zemgaļu zīmes un viņu atstatās pēdas. Sekojot dabiskajam aicinājumam izkopt savu savdabību un tiecoties daļēji atjaunot un parādīt šo mūsu dzimto simtiem upju, upīšu, purvu un līdzenumu kultūru, mēs sniedzam savu devumu mūsu likteņa šūpulim - Zemgalei.
    Laikmetā, kad dzīvas palikušās baltu ciltis un ģimenes ir attālinājušas cita no citas un atkal sākusies Lielā tautu staigāšana, Ziemeļgala sākotne    · Simkala · liek kopā šos burtus.