Atkārtota vēršanās saistībā ar Žeimeles kapulauka postīšanu
Tā pašlaik izskatās Žeimeles kapulauka (17179) kapu pauguriņi... Faktus par izraktajā kapulauka zemē uzietajām cilvēka skeleta daļām Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūras mantojuma departaments apstiprināja, taču par infrastruktūras darbu un arheoloģisko pētījumu laikā pieļautajiem pārkāpumiem departaments klusē vai tos noliedz.
Šī iemesla dēļ asociācija Ziemeļgala sākotne · Simkala · , Zemgales-Augštaišu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa un Zemgales biedrības Pasvales nodaļa 28. maijā ar oficiālu ziņojumu vērsās pie Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūras mantojuma departamenta direktora V. Bezara, Kultūras mantojuma departamenta Šauļu reģiona nodaļas, Lietuvas Kultūras ministra M. Kvietkauska un Lietuvas Republikas Seima Kultūras komitejas priekšsēdētāja R. Karbauska. Plašāk skatīt:
Par Žeimeles kapulauka postīšanu
29. aprīlī asociācija Ziemeļgala sākotne · Simkala · , Zemgales-Augštaišu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa un Zemgales biedrības Pasvales nodaļa ar oficiālu ziņojumu vērsās pie Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūras mantojuma departamenta direktora V. Bezara, Kultūras mantojuma departamenta Šauļu reģiona nodaļas, Lietuvas Kultūras ministra M. Kvietkauska un Lietuvas Republikas Seima Kultūras komitejas priekšsēdētāja R. Karbauska saistībā ar iespējamo Žeimeles kapulauka postīšanu.
Plašāk skatīt:
Ekskavatorių šokis ant protėvių kaulų: ar pavyks išgelbėti Žeimelio kapinyną?
Kasinėjimų darbus Pakruojo r. sustabdė įspūdingas istorinis radinys
Pašlaik mūsu tīmekļvietnes saturs tiek tulkots latviski. Tā kā darba ir visai daudz, vietnes saturu papildināsim pakāpeniski.
Sirsnīgi pateicamies Vigo Leitholdam par ierosmi un Lindai Lemhenai par tulkojumiem!
Tagad piemiņas medaļas Garuozos mūšis / Garozas kauja 1287–2017 un Pilis Sidabre vadinta · 730 (Pils vārdā Sidabrene – 730) iespējams iegādāties arī īpašajās Leuchtturm “Quadrum” kapsulās.
Kultūratmiņas diskusijlekcija par Sidabrenes pirmās pieminēšanas precizēto datumu
19. janvārī Kalneļa ciema kopienas “Sidabrė” namā notika vēsturiskajai un kultūras atmiņai veltītā diskusijlekcija Sidabrei – 730 (“Sidabrenei – 730”), pievēršoties Sidabrenes pirmās pieminēšanas datuma precizējumam. Pasākumā piedalījās dr. Toms Baranausks (Lietuvas Vēstures institūts, VDU Izglītības akadēmija), dr. Ernests Vasiļausks (Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona Vēstures un arheoloģijas institūts), Andrjus Bitaitis (Ziemeļgala sākotne “Simkala”).
2018
Sidabrenes pieminēšanas 730. gadadienai
Atzīmējot Sidabrenes pieminēšanas 730. gadadienu, ir izgatavota galda suvenīrmedaļa “Pilis Sidabre vadinta · 730” (“Pils vārdā Sidabrene – 730”). Medaļas diametrs – 40 mm, tā izgatavota no misiņa ar tumšas alvas pārklājumu, vienpusēja, 30 g, koka statīvs. Visas kopijas – ar sertifikātu. Tirāža: 100 gab. Atbalstītājs: Aļģimanta Stankeviča IU “Juodasis ežys”.
Atzīmējot šo gadadienu, izstrādāta arī senās Sidabrenes heraldiskā interpretācija un izgatavoti suvenīrmagnētiņi. Plašāk skatīt sadaļā Suvenīri.
Suvenīrmagnētiņu kolekcija papildināta ar jauniem izstrādājumiem
Plašāk skatīt sadaļā Suvenīri.
Zemgaļu, sēļu un kuršu senatne XIII gs. dokumentos
2018. g. 13. novembrī Viļņā, Vrubļevsku bibliotēkā notika projekta “Žiemgala XIII a. dokumentuose” (“Zemgale XIII gs. dokumentos”) prezentācija. Pasākumā piedalījās šī projekta ieceres autori un īstenotāji: Andrjus Bitaitis – asociācijas Ziemeļgala sākotne “Simkala” vadītājs, Gražvīds Balčūnaitis, kā arī Pasvales novada muzeja vēsturnieks un izdevumu autors Toms Baranausks. Pasākumā izvērsti tika prezentēti šī projekta ietvaros sagatavotie krājumi: “Žiemgalos aktai. Acta Semigalliae”, “Sėlos aktai. Acta Seloniae” un “Kuršo aktai. Acta Curoniae”. Šos izdevumus papildina 24 ierāmētas dokumentu lielformāta fotokopijas, kas Vrubļevsku bibliotēkā eksponētas līdz 7. decembrim.
Mervalas akmens
Ar aptuveni 1040. g. datējamā Mervalas akmens pieminekļa attēls. Tajā ap krustu apvijušās čūskas veidolā iekaltais rūnu teksts ir viens no pirmajiem rakstītajiem avotiem, kurā minēta Zemgale.
Lielisks suvenīrs ikvienam, kam tuva Zemgale, vai simboliska dāvaniņa no šī novada. Plastmasa + magnēts 70 x 65 x 4 mm.
“KURŠO AKTAI. ACTA CURONIAE” PREZENTĀCIJA
Projekta “Zemgale XIII gs. dokumentos”, kas veltīts Zemgales un tās kaimiņzemju vēsturiskās attīstības un ģeogrāfijas iepazīšanai, ietverot vēsturisko dokumentu meklējumus ārzemju arhīvos, to izpēti un publikācijas, trešā posma laikā tapušā izdevuma “Kuršo aktai. Acta Curoniae” (Kursas akti. Acta Curoniae) atvēršana notika 2.–5. maijā Pasvales novada Biržu muzejā “Sėla”, Šauļu “Aušros” muzejā, kā arīJonišķu Vēstures un kultūras muzejā. 11.– 24. maijā tas kopā ar izdevumu “GARUOZOS MŪŠIS. Šaltiniai ir interpretacijos” (GAROZAS KAUJA. Avoti un interpretācijas) tika prezentēts Skodas un Mažeiķu muzejos, Pluņģes rajona pašvaldības publiskajā bibliotēkā, Žemaišu muzejā “Alka”, Palangas kūrorta un Mazās Lietuvas vēstures muzejā. Saistībā ar projektu šiem muzejiem tika uzdāvinātas dažu krājumā “Kuršo aktai. Acta Curoniae” iekļauto dokumentu lielformāta fotokopijas, izdevumi un Garozas kaujas 730. gadadienai par godu izgatavotā piemiņas medaļa.
Lai bez maksas saņemtu izdevumu “Kuršo aktai. Acta Curoniae”, vērsieties pie šī krājuma izplatītājiem:
Jonišķu vēstures un kultūras muzejā (Vilniaus g. 6, Jonišķi)
Biržu novada muzejā “Sėla” (J. Radvilos g. 3, Birži)
Šauļu “Aušros” muzejā (Vilniaus g. 74 (arheoloģijas nodaļa), Šauļi) Mažeiķu muzejā (V. Burbos g. 9, Mažeiķi)
Skodas muzejā (Šaulių g. 3, Skoda)
Pluņģes rajona pašvaldības publiskajā bibliotēkā (Parko g. 7, Pluņģe) Žemaišu muzejā “Alka” (Muziejaus g. 31, Telši)
Palangas kūrorta muzejā (Birutės al. 34 a, Palanga)
Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona Vēstures un arheoloģijas institūtā (Herkaus Manto g. 84 (VI korpuss), Klaipēda)
Plašāk par prezentācijām:
Muzejā notika iepazīšanās ar vēsturnieka Toma Baranauska grāmatām
Vēsturnieka Toma Baranauska grāmatu prezentācija
Grāmata par Garozas kauju apceļo Lietuvu
GRĀMATU PREZENTĀCIJA BIBLIOTĒKĀ
KURSAS AKTI. ACTA CURONIAE
KURŠO AKTAI. ACTA CURONIAE – projekta “Zemgale XIII gs. dokumentos” trešā daļa. Pirmais izdevums ŽIEMGALOS AKTAI. ACTA SEMIGALLIAE (2014. g.) ir veltīts svarīgākajiem Zemgales dokumentiem, otrais – SĖLOS AKTAI. ACTA SELONIAE (2015. g.) – Zemgales austrumu kaimiņienes Sēlijas dokumentiem, savukārt šis krājums veltīts Kursai, kas atrodas aiz Zemgales rietumu robežas. Izdevumā publicēti svarīgākie ar Kursas iekarošanu un tās dalīšanu saistītie 1230.– 1254. g. dokumenti oriģinālvalodā un lietuviešu valodā, kā arī detalizētas tās zemju kartes saskaņā ar 1253. g. dalīšanas aktiem, sniegts koncentrēts Kursas iekarošanas XIII gs. vēstures apskats, kā arī publicēto aktu vispusīgi komentāri no ģeogrāfijas un vēstures viedokļa. XIII gs. Kursas akti ir unikāls baltu vēsturiskās ģeogrāfijas avots, kas no vispusības un pilnīguma viedokļa pārspēj par jebkuru citu baltu cilti pieejamos avotus. Tie palīdz labāk iepazīt XIII gs. baltu zemju struktūru un sniedz unikālus datus par izzudušo kuršu valodu.
Atbalstītāji: Lietuvas Kultūras padome, Pasvales rajona pašvaldība, Klaipēdas universitātes Baltijas reģiona Vēstures un arheoloģijas institūts
Kuršo aktai = Acta Curoniae; sagatavojis, tulkojis un komentējis Tomas Baranauskas. – Pasvalys: Pasvalio krašto muziejus; Joniškis: Žiemių pradas “Simkala”, 2017. – 163 [1] p.
Zemgales vēsturiskā atmiņa: XIII gs. dokumenti un Garozas kauja
No 25. janvāra līdz 3. martam Dobeles novadpētniecības muzejā (Brīvības iela 7, Dobele, Latvija) notika izstāde “Zemgales vēsturiskā atmiņa: 13. gs. dokumenti un Garozas kauja”, kurā tika eksponētas krājumos “Žiemgalos aktai. Acta Semigalliae” un “Sėlos aktai. Acta Seloniae” iekļauto dokumentu fotokopijas, A. Slapša gleznas uz auduma par Garozas kaujas tematiku, fotogrāfijas no 2012.–2017. g. notikušajiem pasākumiem, kas veltīti zemgaļu pēdējās sacelšanās un Garozas sila kaujas piemiņai, kā arī vēsturisko pārgājienu fotogrāfijas, Garozas kaujas 730. gadadienas medaļa, pasta zīmogs u.c. Savukārt 9. februāra pasākumā, kas veltīts Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadei, notika īsa iepazīstināšana ar T. Baranauska studiju “GARUOZOS MŪŠIS. Šaltiniai ir interpretacijos” (GAROZAS KAUJA. Avoti un interpretācijas).
Izstādes rīkotāji: Ziemeļgala sākotne · Simkala · , Zemgales-Augštaišu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa un Dobeles novadpētniecības muzejs.
Plašāk skatīt:
Viesi no Jonišķiem Dobelē ierodas ar izstādi Lietuvas valsts atjaunošanas simtgadei
Zemgales vēsturiskā atmiņa: 13.gs. dokumenti un Garozas kauja
Dobelē atklāj Lietuvas simtgadei veltītu kaimiņvalsts daiļamata mākslinieku darbu izstādi
Grāmatas “GARUOZOS MŪŠIS. Šaltiniai ir interpretacijos” prezentācija
No 20. janvāra līdz 24. februārim Jonišķu Vēstures un kultūras muzejā, Šauļu “Aušros” muzejā, Kauņas garnizona rāmavā, Biržu novada muzejā “Sėla”, Pasvales novada muzejā, Viļņas garnizona rāmavā, Dobeles novadpētniecības muzejā un Viļņas grāmatu gadatirgū 2018. g. notika T. Baranauska grāmatas “GARUOZOS MŪŠIS. Šaltiniai ir interpretacijos” prezentācijas pasākumi.
Plašāk skatīt:
Vēsturnieks atzīst Garozas kaujas nozīmi
Zemgali esam nepelnīti atdevuši latviešiem
Jonišķos un Šauļos notikusi grāmatas “Garuozos mūšis. Šaltiniai ir interpretacijos” prezentācija
Jonišķos notikusi grāmatas “Garuozos mūšis. Šaltiniai ir interpretacijos” prezentācija
Izdota Toma Baranauska studija ar Zemgalē notikušo kauju nozīmes jaunu interpretāciju
2017
GARUOZOS MŪŠIS. ŠALTINIAI IR INTERPRETACIJOS (GAROZAS KAUJA. AVOTI UN INTERPRETĀCIJAS)
Vainagojot Garozas kaujas 730. gadadienas atzīmēšanu, asociācija Ziemeļgala sākotne · Simkala · kopā ar Jonišķu vēstures un kultūras muzeju izdevusi Toma Baranauska studiju “Garuozos mūšis. Šaltiniai ir interpretacijos” (Garozas kauja. Avoti un interpretācijas). Grāmatā aplūkota Lietuvas vēsturē nepelnīti aizmirstā 1287. g. 26. martā notikusī Garozas kauja un tās vēsturiskais konteksts, kā arī publicēti šo kauju aprakstošie XIII–XVIII gs. vēstures avoti kopā ar tulkojumiem lietuviešu valodā. Autors piedāvā Garozas kaujas, kā arī 1279.–1290. g. Zemgalē notikušo kauju jaunu interpretāciju, traktējot tās kā Lietuvas vēstures sastāvdaļu un apšaubot vēstures stereotipu, ka Garozas kaujā zemgaļu gūtā uzvara neesot ietekmējusi viņu turpmāko likteni un 1290. g. Zemgali iekarojuši krustneši. Grāmatā sniegtie argumenti parāda, ka Garozas kauja un pēc tās līdz 1290. g. notikušās kaujas piespieda Vācu (Teitoņu) ordeni atkāpties no Zemgales un puse vēsturiskās Zemgales teritorijas joprojām ir Lietuvas valsts sastāvā. Viss minētais ļauj Garozas kauju uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām Baltijas krusta karu kaujām un citādi paraudzīties uz Lietuvas vēsturi joprojām vāji izzinātajā laikposmā – XIII gs. pēdējā ceturksnī. Garuozos mūšis: šaltiniai ir interpretacijos / Tomas Baranauskas. Joniškis: Joniškio istorijos ir kultūros muziejus / Žiemių pradas "Simkala", 2017. – 133 [1] p.: iliustr.
Atbalstītāji:
Lietuvas kultūras padome, A. Stankeviča IU “Juodasis ežys”, Brēmenes Universitātes bibliotēka (Vācija).
Pa Zemgales vēstures pēdām
2017. g. 10. septembrī Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atvērta izstāde “Atmiņu pēdas Zemgales vēsturē”, kurā tika eksponētas krājumos “Žiemgalos aktai. Acta Semigalliae” (Zemgales akti. Acta Semigalliae) un “Sėlos aktai. Acta Seloniae” (Sēlijas akti. Acta Seloniae) iekļauto dokumentu fotokopijas, A. Slapša gleznas par Garozas kaujas tematiku, 2012.–2017. g. Zemgaļu pēdējās sacelšanās un Garozas sila kaujas piemiņas pasākumu, kā arī vēsturisko pārgājienu fotogrāfijas, Garozas kaujas 730. gadadienas medaļa, pasta zīmogs u.c.
Izstādes rīkotāji: Ziemeļgala sākotne · Simkala · , Zemgales-Augštaišu kultūras biedrības Jonišķu nodaļa, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Plašāk skatīt:
Buklets “Paskutiniajam žiemgalių sukilimui un Garuozos šilo mūšiui atminti / Kaujas Garozas silā un zemgaļu pēdējās sacelšanās piemiņai” ar īsu 1287. g. zemgaļu kara norišu aprakstu lietuviešu un latviešu valodā. Bukleta elektroniskā versija ir pieejama šeit:
GARUOZOS MŪŠIS / GAROZAS KAUJA 1287.-2017.
Garozas kaujas 730. gadadienai veltīta piemiņas medaļa. Diametrs: 40 mm, cinka, vara un niķeļa sakausējums, ar tumšas bronzas pārklājumu, vienpusēja, 22 g, ar koka statīvu. Visas kopijas – ar sertifikātu.
1. un 2. aprīlī vēstures rekonstrukcijas entuziasti tradicionāli devās piemiņas pārgājienā “No pilskalna uz pilskalnu”, pieminot zemgaļu pēdējo sacelšanos un kauju Garozas silā.
25. martā plkst. 14.00 Jonišķu Vēstures un kultūras muzejā (Vilniaus g. 6) notika pasākums zemgaļu pēdējās sacelšanās un kaujas Garozas silā 730. gadadienas piemiņai.
Īpaša ierobežotas tirāžas pastmarka
Atzīmējot Garozas kaujas 730. gadadienu, Latvijā pēc īpaša pasūtījuma ierobežotā tirāžā izdota pastmarka 0,50 EUR vērtībā, kas veltīta kaujā bojāgājušam nezināmam zemgaļu karavadonim.
Plašāk skatīt:
Kauja Garozas silā par Zemgales saglabāšanu: vēsturnieki pamazām apgūst atmiņu
Pieminēta pēdējā zemgaļu sacelšanās un kauja Garozas silā
Pārgājiens kaujas Garozas silā piemiņai
Zemgaļu pēdējās sacelšanās un kaujas Garozas silā piemiņai veltīta konference
Divas jaunas gleznas par Garozas kaujas tematiku
Divas jaunas Artūra Slapša gleznas “Kauja Garozas silā” (2016. g.) un “Cīņa Rigas zirgu stallī” (2017. g.)
2016
Konference par viduslaiku vēsturi
Saules kaujas vieta – vēstures politikas objekts
29. septembrī
Radvilišķu bibliotēkas konferenču zālē
Biržu lauks
1416. g. 23. augustā Vācu (Teitoņu) ordeņa prokuroram adresētajā Livonijas maģistra vēstulē, kurā aprakstīts Zemgales Nogaiļu apvidus, pirmo reizi minēts Biržu vietvārds (“Biržu lauks”). Atzīmējot šī notikuma 600. gadadienu, Biržu novada muzejs “Sėla” sadarbībā ar asociāciju · Simkala · sarīkoja dzīvās vēstures izziņas pasākumu Biržu lauks.
Plašāk par pasākumu:
Biržos ar ceptu briedi atzīmēs īpašu gadadienu. Atminiet, kuru!
Biržų laukas - gyvosios istorijos diena Biržuose
Biržu jubileja – ar bruņinieku cīņām, amatniekiem un cienastu
Asociācija “Žiemių pradas · Simkala ·” jeb Zemgaļu sākotne “Simkala” Zemgales senatnes meklējumos un vēstures atjaunošanas ceļā, ietverot laikposmu no baltu cilšu kopuma veidošanās līdz XIV gs., savus pirmos soļus oficiāli spēra 2011. gada 1. septembrī. Interesēdamies par savu seno kultūru, mēs atkal un atkal “kā suns atgriežamies pie saviem vēmekļiem”.
Sirsnīgi pateicamies Jonišķu vēstures un kultūras muzejam, Pasvales novada muzejam, Pakrojas novada muzejam “Žiemgala” un Biržu novada muzejam “Sėla” par sadarbību un sniegtajām iespējām izmantot šo muzeju arheoloģijas kolekcijas.
2012. g. ziemas janvārī “Simkala” atvēra Senajai Zemgalei veltītu logu virtuālajā telpā, aicinot arī Jūs tajā ielūkoties.
Mūs varat atrast arī sociālajā tīklā Facebook
